Aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā notika divi protesti pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, kas pulcēja vairākus simtus cilvēku. Šonedēļ izskanēja informācija, ka plānots pieteikt nākamo protestu. Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus skaidro, ka notikušais nedēļas nogalē nebija viedokļa paušana, bet gan sabiedrības maldināšanas rezultāts. Viņa izsaka pateicību lielākajiem Latvijas medijiem, kas skaidro un apgāž sociālajos medijos izplatītos nepatiesos apgalvojumus un aicina ceturtās varas pārstāvjus būt vēl aktīvākiem.
Protesti šobrīd ir apdraudējums sabiedrības veselībai
Pāris simti cilvēku krastmalā salīdzinājumā ar visu Latvijas iedzīvotāju kopskaitu vai, piemēram, iedzīvotāju skaitu, kuri nēsā maskas, protams, nav nekas, taču tas skaidri parāda, kā nepatiesa informācija, kas tiek izplatīta sociālajos tīklos, var radīt apdraudējumu sabiedrībai. Ņemot vērā infektoloģijas ekspertu komentārus par iespējamo vīrusa izplatību tieši protestu ietekmē, to patiešām var uzskatīt par apdraudējumu, jo visticamāk liela daļa pasākuma dalībnieku, kuri nelietoja maskas, pēc tam devās mājās, tikās ar citiem cilvēkiem, gāja uz darbu vai brauca sabiedriskajā transportā.
Uzticība klasiskajiem medijiem
Vērojot notikuma attīstības gaitu, varam secināt, ka teorijas, kuras aizstāvēja pasākuma dalībnieki aktīvi tiek izplatītas sociālajos tīklos, tāpat kā aicinājums pulcēties. Tas skaidri apliecina, ka beigušies laiki, kad informāciju saņēmām vienīgi caur klasiskajiem medijiem. Sociālajiem medijiem ir aizvien lielāka ietekme, bet, diemžēl, tas nes līdzi arī lielākus riskus un iespējas viltus ziņām. Par laimi, ir vērojamas dažas pozitīvas iezīmes, piemēram, Eirobarometra pētījums (Standard Eurobarometer 92) par sabiedrības viedokli Eiropas Savienībā 2019. gadā atspoguļoja, ka drukātajiem medijiem, radio un TV Latvijas sabiedrība uzticas vairāk, nekā sociālajiem tīkliem. Proti, drukātajiem medijiem uzticas 48% aptaujāto, radio – 65%, TV – 63%, interneta medijiem – 34%, bet sociālajiem tīkliem – 22%. Turklāt, ja salīdzinām 2018. un 2019. gadu, varam secināt, ka uzticība klasiskajiem medijiem ir nedaudz augusi, piemēram, drukātajiem medijiem 2018. gadā uzticējās 36%, radio – 62%, bet TV – 58%. Sociālajiem tīkliem 2018. gadā uzticējās 21%, tātad gada laikā ir 1% pieaugums.
Manipulēšana ar sabiedrības nogurumu
Ir uzskatāmi redzams, ka populisti šobrīd aktīvi izmanto tieši sociālos tīklus, lai uz pandēmijas nogura un sabiedrības izmisuma viļņa īstenotu savus plānus, mērķus un vajadzības. Šis rīks sniedz iespēju manipulēt ar daļu sabiedrības, kas arī tiek darīts. Notikumi krastmalā bija spilgts piemērs. Cik no krastmalā esošajiem cilvēkiem personīgi ir runājuši par vīrusu ar kādu sertificētu ārstu, zinātnieku vai pētnieku? Cik -runājuši ar kādu, kurš šobrīd strādā ar saslimušajiem?
Dalīties ar patiesu informāciju
Lai gan klasiskie mediji šobrīd aktīvi skaidro dažādus mītus un kliedē viltus informāciju, situācijai kļūstot kritiskākai, ar to var būt par maz. Labs piemērs ir arī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kas šobrīd tieši sociālajos medijos aktīvi skaidro puspatiesības un mītus par vīrusa izplatību. Šādas kampaņas noteikti ir nepieciešamas un atbalstāmas. Ja mēs – lietotāji – reizēm esam tendēti izplatīt viltus ziņas, pat neapzinoties, tad varam izplatīt arī skaidrojumus un patiesību – nepieciešams tikai informācijas pirmavots, kas šajā gadījumā ir SPCK.
30 minūtes patiesu ziņu
Neraugoties uz to, ka ierobežojumi daudziem ir apnikuši un mēs vēlamies tikties ar citiem cilvēkiem, turpināt strādāt un mācīties klātienē, nedrīkst zaudēt modrību. Nogurums neatbrīvo no atbildības! Jābūt kritiskiem un rūpīgi jāizvērtē jebkura informācija, ko saņemam. Neviens no mums taču nevēlas, lai ar viņu manipulē. Tad neļausim to darīt un sekmēsim dzīvi patiesas un pārbaudītas informācijas pasaulē. Lai cik aizņemti mēs nebūtu, ikviens var atrast vismaz 30 minūtes dienā, lai noskatītos vakara ziņas kādā no lielākajiem medijiem. Tas sniegs kaut nelielu, tomēr ieskatu procesos un faktos, ļaujot būt kritiskākiem pret sociālajos medijos redzēto.
Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus
