PRESES RELĪZE – NOVECOJIS VAI TOMĒR AKTUĀLS KOMUNIKĀCIJAS RĪKS

Sabiedriskajās attiecībās (SA) viena no galvenajām mērķauditorijām ir mediji, jo tieši pateicoties medijiem iespējams sasniegt vislielāko auditorijas daļu. Par senāko un efektīvāko komunikācijas rīku sadarbībā ar žurnālistiem vienmēr tikusi uzskatīta preses relīze, šodien dēvēta arī par ziņu vai jaunumu relīzi.

Jaunumu relīze, kuru organizācijas vai klienta vārdā raksta sabiedrisko attiecību speciālists, pamatā ir ziņu stāsts, uzrakstīts ziņu stilā, un tiek izplatīts medijiem ar mērķi panākt tālāku publicitāti. (Kelleher, T. Public Relations, 2018)

Attīstoties mediju veidiem un digitālajai komunikācijai aizvien biežāk publiskajā telpā izskan retorisks jautājums: vai preses relīze ir dzīva? Proti, vai šis SA ārējās komunikācijas rīks ir aktuālākais un efektīvākais saziņai ar mūsdienu medijiem, žurnālistiem? Šo jautājumu uzdod gan SA profesionāļi, meklējot aizvien efektīvākus komunikācijas veidus sadarbībai ar visām mērķauditorijām, gan paši mediji, gan uzņēmēji.

Dažādas replikas dzirdētas par šo komunikācijas rīku, viens no tiem – tas ir novecojis.

“Gandrīz viss komunikācijas pasaulē ir mainījies pēdējo desmitgažu, gadu, stundu laikā. Un tomēr viena vecās taktikas relikts ir saglabājusies krietni pēc termiņa beigām: preses relīze. Šim vecmodīgajam pārdošanas rīkam bija liela jēga lēnākā laikmetā,” 2016.gadā rakstīja žurnāls Forbs, vairāk sliecoties uz to, ka minētais SA ārējās komunikācijas rīks ir novecojis. (https://www.forbes.com/sites/mariansalzman/2016/04/08/press-release-dead-or-alive/?sh=39e4c5446bbe )

Mūsdienu patiešām hipersavienotā pasaule, komunikācijas ātrums un neviennozīmīgās diskusijas par šo komunikācijas rīku, mudināja mani veikt nelielu pētījumu, ievietojot aptaujas anketu Facebook un LinkedIn. Šīs aptaujas mērķis bija noskaidrot, kuram īsti ir taisnība: tiem, kuri saka, ka preses relīze joprojām ir efektīvs rīks sadarbībā ar žurnālistiem, vai tiem, kuri saka, ka preses relīze nu jau ir vēsture.

Aptaujā kopā piedalījās 165 respondenti – nav daudz, tomēr sniedz ieskatu, ko par šo jautājumu domā tieši komunikācijas profesionāļi.

76,5% respondentu atbildēja, ka joprojām savā ikdienas sadarbībā ar žurnālistiem izmanto preses relīzi. Tas no kopskaita ir liels rādītājs, lai secinātu, ka preses relīze nebūt nav vēsture, bet gan šodiena. Šis rezultāts korelē arī ar jautājuma “Vai uzskatāt preses relīzi kā efektīvu komunikācijas rīku saziņai ar medijiem?” rezultātiem, kur redzams, ka 84,8% aptaujas dalībnieku atzīmēja atbildi “jā”.

Iespējams diskusijas par preses relīzes efektivitāti mūsdienās raisa to kvalitāte, proti, saturs. 79,5% respondentu uzsver, ka preses relīze ir jaunumu jeb ziņu relīze, tas nozīmē, ka liela loma jāpievērš, kādos gadījumos veidojam preses relīzi, proti, vai vienmēr tas, ko vēlamies pavēstīt žurnālistiem un lielākai auditorijai patiešām ir ziņa jeb uzņēmuma vai organizācijas ikdienas notikums, kas mums pašiem ir svarīgs, tomēr nav unikāls globālā kontekstā.

Līdz ar to noslēgumā pilnīgi droši varu apgalvot, ka preses relīze nav “miris” ārējās komunikācijas rīks.

Papildu informācija: https://www.ereleases.com/pr-fuel/coke-killing-press-release/

https://www.coca-colacompany.com/press-releases/participation-in-dbaccess-global-consumer-conference

Jana Bunkus, Mg.sc.comm.

J.B.Spark Communication

Tālrunis: +371 29170955

E-pasts: [email protected]

Foto: http://alphacrc.com/blog-post/press-releases-a-special-challenge-for-translators/